Baltic Postcolonialism: A Prospect for Disciplinary History of Folkloristics
Baltic Postcolonialism: A Prospect for Disciplinary History of Folkloristics

Summary/Abstract: Postkoloniālisms ir viens no 21. gadsimta sākuma vadošajiem virzieniem humanitārajās zinātnēs. Tomēr bijusī “Otrā pasaule”, tai skaitā Baltijas valstis un citas Padomju Savienības okupētās teritorijas, ir vēsturiski problemātisks izaicinājums postkoloniālajai teorijai, kas liek kritiski pārlūkot ar rases reprezentācijām vai konkrētiem vēsturiski ekonomiskiem apstākļiem saistītus pamatprincipus. Tagadējās postsociālisma valstīs postkoloniālā teorija var tikt pieņemta tikai ar virkni atrunu. Postsociālisma postkoloniālā teorija un Baltijas postkoloniālisms kā šīs teorijas jaunākais atzars tomēr liecina, ka tā ir efektīva un daudzsološa pieeja padomju pagātnes analīzei. Postsociālisma postkoloniālā teorija var kļūt par veidu, kā paskatīties uz folkloristikas kā nozares vēsturi padomju okupācijas laikā. Raksta autors ar šādu nolūku piedāvā pārlūkot astoņus teorētiskos principus, kurus no folkloristikas vēstures Britu Impērijā savulaik ir atvedinājusi pētniece Sadhana Naithani. Baltijas postkoloniālisms ir pieeja, kas ļautu šos principus adaptēt Baltijas un citu postsociālisma valstu folkloristikas vēstures pētniecībai. Tas radītu instrumentu kopumu padziļinātai nozares vēstures analīzei – stingru teorētisko pamatu, ko sniedz pārskatīta postkoloniālā teorija un jēdzieni, kas ļauj precīzi attēlot pagātnes daudznozīmīgās un pretrunīgās atbalsis pētniecībā mūsdienās. Vienlaikus Baltijas postkoloniālisma pieejas plašam lietojumam ir vismaz četri ievērojami šķēršļi: teorijas fragmentārā uzbūve, bieža jēdzieniskā neskaidrība un sarežģītība, problemātisks rašanās un lietojuma laiks un ideoloģiskais tēls mērķa valstīs.

• Details
• Contents