Outlines of the Soviet Latvian Ethnography: Fieldwork in the Post-War Period
Outlines of the Soviet Latvian Ethnography: Fieldwork in the Post-War Period
Author(s): Anete Karlsone, Ilze Boldāne-ZeļenkovaSubject(s): Ethnohistory, Cultural Anthropology / Ethnology, Post-War period (1950 - 1989), History of Communism
Published by: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Keywords: ethnographic fieldwork; fieldwork diaries; kolkhozes; Repository of Ethnographic Materials; Soviet ethnography;
Summary/Abstract: Padomju okupācijas varas periodā uzkrātais bagātais etnogrāfiskais materiāls (ekspedīciju pieraksti, fotoattēli, zīmējumi, tekstiliju paraugi u.tml.), kas glabājas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē (LU LVI EMK), mūsdienās tiek izmantots dažādu humanitāro, sociālo un mākslas zinātņu jomu pētījumos. Raksta uzdevums ir sniegt padziļinātu ieskatu kolekcijas izveidē – par etnogrāfiskajām ekspedīcijām padomju okupācijas apstākļos, to organizēšanas sistēmu, tēmu noteikšanu un reālo pētniecības darbu, kā arī par ekspedīciju ietvaros (vai pēc to beigām) veikto komunikāciju ar sabiedrību. Kā avots šim pētījumam izmantoti gan nepublicētie administratīvie dokumenti – sapulču protokoli, darba plāni, atskaites, rīkojumi u.tml., gan – jo īpaši – etnogrāfisko ekspedīciju dalībnieku dienasgrāmatas, kuras glabājas LU LVI EMK, kā arī padomju etnogrāfu publikācijas. Diemžēl ne visas kādreiz rakstītās dienasgrāmatas tika nodotas kopā ar citiem ekspedīciju pierakstiem un mūsdienās pētnieku rīcībā ir tikai 15 no tām. Līdz šim pētījumos tās nav tikušas izmantotas, lai gan sniedz vērtīgu materiālu par ekspedīciju darba ikdienu, pētnieciskā darba apjomu, padomju dzīves realitāti u.tml. aspektiem. Padomju Savienībā, tai skaitā arī Latvijas PSR, etnogrāfijas nozares attīstība bija iespējama, tikai esot PSRS Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas institūta, kā arī citu valsts iestāžu pārraudzībā gan idejiski, gan administratīvi. Lai gan padomju okupācijas vara no etnogrāfiem gaidīja, lai tie pētītu un propagandētu padomju dzīvesveidu un kultūru, Latvijas etnogrāfija spēja veidoties par spēcīgu zinātnes nozari. Etnogrāfi nosedza daudzu latviešu materiālās un nemateriālās kultūras jomu izpēti, apkopoja mūsdienu pētniekiem ļoti nozīmīgus avotus Latvijas kultūrā un vesture. Padomju okupācijas varas laikā regulāri organizētās etnogrāfiskās ekspedīcijas deva iespēju ne tikai savākt ievērojamu pētniecisko materiālu, tai skaitā arī par padomju dzīves īstenību, bet arī popularizēt etnogrāfiju kā zinātņu nozari. Etnogrāfu veiktās aktivitātes palīdzēja pievērst sabiedrības uzmanību mūsu kultūras mantojumam, tā saglabāšanai un izpētei. Pētījumi etnogrāfijas jomas vēsturē vēl jāturpina, jo šajā rakstā bijusi iespēja pievērsties tikai nelielam fragmentam no kopumā pētāmo tēmu loka.
Journal: Letonica
- Issue Year: 2021
- Issue No: 43
- Page Range: 59-90
- Page Count: 32
- Language: English