Boundaries of Modernity: History–Nature–Society–The World (Modernitātes robežas: vēsture – daba – sabiedrība – pasaule)
Boundaries of Modernity: History–Nature–Society–The World

Summary/Abstract: Raksta mērķis ir parādīt modernitātes apraksta versijas. Šo versiju protagonisti katrā no tām apzinās savu projektu aporijas un, tās risinot, saskaras ar “aiziešanas no modernitātes” vilinājumiem. Šo versiju skices pievēršas, pirmkārt – vēstures medijā – romantismam;otrkārt – dabas medijā – kultūrkritikai; treškārt – sabiedrības un tehnikas medijā – sekundāro sistēmu kundzības teorijai; ceturtkārt – cilvēka un pasaules attiecību medijā – Frankfurtes kritiskās skolas trešās paaudzes idejām pēc Hābermāsa. Četri modernitātes diskursi, kuri parādījušies četrās modernitātes aporiju skicēs – romantisma jaunā mitoloģija, kultūrkritikas rekurss uz dabu, sekundāro sistēmu teorijas skatījums uz tehniku, apsolījums pret atsvešinātību no rezonanses ar pasauli – balansē uz iespējamā un faktiskā robežas. Tā visai skaidri saskatāma rakstā ieskicētajās četrās aporijās (1) starp vēstures atvērtības tēzi un nākotnes sociāli politisko un kultūrideoloģisko konstruktu reālo cīņu, (2) starp moderno industrializāciju un dabas glorifikāciju un vēlmi atsaukt pirmatnējo, (3) starp tehnikas inovāciju ieviešanu un tehnikas pārtapšanu no “sekundārā” par “primāro”, (4) starp lietu un procesu kontroles vēlmi un šīs vēlmes negatīvajām konsekvencēm. Šīs aporijas samilst, kad kāds (mēģinot domāt modernitātes ietvarā) tuvojas modernitātes robežām. Četru modernitātes pašizpratnes, paškritikas un pašturpinājuma skiču perspektīvās – viņpus politiski sociālajām programmām un nosliecēm – mēģināts ielūkoties modernitātes aporijās un cīņās, par kuru ambivalenci un neviennozīmību liecina skiču protagonisti; skiču aprakstos un analīzēs izstrādātās modernitātes aporijas uzrāda modernitātes robežas, no kurām tā aizvien atkal no jauna atgrūžas un kuras atkal sasniedz.

• Details
• Contents