Border Geographies of the Cold War: Hybrid Production of the Baltic Sea Coastal Landscape in Latvia (Aukstā kara robežu ģeogrāfijas jeb Baltijas jūras piekrastes ainavas hibrīda veidošana Latvijā)
Border Geographies of the Cold War: Hybrid Production of the Baltic Sea Coastal Landscape in Latvia

Summary/Abstract: Raksts sniedz padziļinātu ieskatu Baltijas jūras Kurzemes dienvidrietumu piekrastes kā pierobežas režīma ainavas vēsturiskajā attīstībā Aukstā kara periodā. Pētījuma intereses pamatā ir pretruna starp mūsdienās valdošo diskursu, kurā piekrastes ainava tiek vienlaikusattēlota kā 'tradicionāla' un 'dabiska', un retrospektīvo telpisko iztēlošanos, kas piekrasti portretē kā “slēgtu robežas zonu”. Pētījums analītiski iztirzā, kā piekrastes ainava tikusi telpiski, ekoloģiski un sociāli veidota militarizētā robežas režīma un piekrastes vides apstākļu ietekmē un padomju sociālekonomiskā un ideoloģiskā režīma kontekstā. Pētījuma konceptuālo ietvaru veido saikņota telpas veidošanas perspektīva ar fokusu uz cilvēku un ne-cilvēku mijiedarbību un attiecību hibriditāti. Pētījumā telpiski identificētas un lokalizētas dažādas padomju militārajā robežas zonā ietilpstošo Papes, Jūrmalciema un Bernātu apkārtnē notikušās aktivitātes un to izpausmes un pēctecība piekrastes ainavā. Pētījums parāda, ka, par spīti ierobežotajai jūras un krasta pieejamībai un izmantojamībai, piekraste nebija izolēta no plašākiem sociāliem un ekonomiskiem procesiem un vides aizsardzības idejām. Vēl jo vairāk, dažādās sociāli materiālās, tehnoloģiskās, performatīvās un diskursīvās cilvēku un ne-cilvēku (nonhuman) attiecības ir kolektīvi artikulējušas piekrastes ainavu, veidojot tās mūsdienu ģeomorfoloģisko, ekoloģisko, vizuālo un afektīvo daudzveidību, kas sniedzas ārpus binārajiem dalījumiem militārs/civils vai dabisks/piesārņots. Pētījums vērš uzmanību uz telpisko attiecību daudzveidību un hibriditāti, kas iesaistītas piekrastes ainavas ģeogrāfisko nozīmju radīšanā un piekrastes ainavas veidošanā, kur sociālpolitiskā problemātika parādās nevis militāro pēcietekmju dēļ, bet gan mūsdienu diskursīvajos mēģinājumos nodalīt Aukstā kara pagātni no tās ģeogrāfiskā konteksta un kultivēt selektīvu piekrastes ainavas attīstības stāstu.

• Details
• Contents