Ziņas par teicējiem padomju ideoloģijas spogulī
Data on informers in reflection of soviet ideology
Author(s): Māra VīksnaSubject(s): Museology & Heritage Studies, Customs / Folklore, Education and training, Oral history, WW II and following years (1940 - 1949), Post-War period (1950 - 1989), Cold-War History, Scientific Life
Published by: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Keywords: Ideology; soviet ideology; reflection;
Summary/Abstract: Folkloras ieguve, krājumu papildināšana nav iespējama bez teicēja – cilvēka, kas pasaka, izstāsta, nodzied, pamāca, dziedina, nodejo, saglabā, uzkrāj. Gadu simtiem to labāk vai sliktāk varējuši darīt daudzi, gandrīz visi, bet teicēja godā var nokļūt tikai tad, kad esi saticies ar folkloras vācēju, pierakstītāju. Iegūto variantu pētniecībā, sapratnē ļoti nepieciešamas papildu ziņas par informatoru, vietu, laiku – tā sauktā materiāla pasportizācija. Jau 19. gadsimtā bija aicinājumi pierakstīt tautas garamantas, bet pirmo vākšanas un krāšanas programmu 1892. gadā sarakstīja Pēterburgas latviešu studenti privātdocenta Eduarda Voltera vadībā. Viņu vidū bijis arī Pēteris Šmits, kaut ievadā nav pieminēts. Ievadvārdus uzrakstīja stud. jur. Jānis Ansberģis.
Journal: Letonica
- Issue Year: 2019
- Issue No: 39
- Page Range: 239-247
- Page Count: 9
- Language: Latvian
