The Symbol of the Tree of Life Resulting from the Interface of Eastern and Western Cultures
The Symbol of the Tree of Life Resulting from the Interface of Eastern and Western Cultures
Author(s): Elvyra UsačiovaitėSubject(s): Cultural history, Visual Arts, Semiology, Aesthetics, Ethnohistory, History of Art
Published by: Latvijas Kultūras akadēmija
Keywords: Tree of life; symbol; symbolism; Eastern culture; Western culture; eternal life; tree of life in art; Lithuanian folk art;
Summary/Abstract: Dzīvības koka simbols ir radies Austrumos. Tas ir sastopams šumēru, persiešu un palestīniešu literatūrā un mākslā. Saskaņā ar plaši pazīstamo eposu par Gilgamešu, Dzīvības koks aug Debesīs un nodrošina mūžīgu dzīvību dieviem. Tā attēli ir saglabājušies mākslā. Piemēram, asīriešu karalis stāv koka priekšā vai koks, kuram apkārt atrodas spārnoti dēmoni, kas līdzīgi gri-liem. Spilgtākais koka simbols ebreju kultūrā ir menora - septiņu zaru svečturis. Turklāt Dzīvības koks ir minēts arī Bībelē - Pirmajā Mozus grāmatā un |āņa Atklāsmes grāmatā. Dzīvības koka bibliskais tēls, simbolizējot Pestītāju, nonāca grieķu zemēs, kristietībā un ebreju kultūrā. Tādēļ eiropeiskā stila baznīcās Kristus tika rādīts pie krusta, kurš izskatījās kā koks ar lapām, vai arī krusts ir ticis attēlots ar koku un citu augu zariem. Šādi Kristus simboli ir spēcīgi ietekmējuši lietuviešu tautas mākslu. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā lietuviešu tautas mākslā tēlotajiem garajiem krustiem bija augu ornamenti un saules stari. Tie simbolizē kristīgo Dzīvības koku. Pateicoties savai oriģinalitātei un krāšņumam, šī mākslas forma ir iekļauta UNESCO Pasaules Kultūras mantojuma sarakstā.
Journal: Culture Crossroads
- Issue Year: 4/2008
- Issue No: 1
- Page Range: 185-193
- Page Count: 9
- Language: English